April 28

0 comments

Vai mēs patiešām dzīvojam ilgāk, vai tikai ilgāk mirstam?

By Māris Žunda

April 28, 2024


Mūsdienu pasaulē valda uzskats, ka cilvēki dzīvo ilgāk nekā jebkad agrāk. Lai gan vidējais dzīves ilgums ir palielinājies, pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai un labākai izpratnei par slimībām, tas ne vienmēr nozīmē ilgāku veselīgu mūžu. Iedziļināsimies šajā sarežģītajā tēmā, jo es zinu, redzu, ka mēs kā sabiedrība nezimantojam visu zināšanu un pasaules pieredzes potenciālu, lai saglabātu to standartu, kuru es uzskatu par jēbpilnu.

Statistika par dzīves ilgumu un veselīgu dzīves ilgumu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pēdējās desmitgadēs vidējais paredzamais dzīves ilgums pasaulē patiešām ir palielinājies. No 1990. līdz 2019. gadam paredzamais dzīves ilgums pasaulē palielinājās no aptuveni 64,2 gadiem līdz 72,6 gadiem. Tomēr šī statistika ne vienmēr atspoguļo šo papildu gadu kvalitāti. Veselīga mūža ilgums (periods, kurā cilvēki var dzīvot patstāvīgi bez nopietnām veselības problēmām) nav sekojis līdzi vispārējā paredzamā mūža ilguma pieaugumam. Hroniskas slimības, piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un neirodeģeneratīvas slimības, ir izplatītas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas liecina, ka, lai gan cilvēki dzīvo ilgāk, daudziem ir vairāk gadu ar pasliktinātu veselību. Es neuzskatu, ka tas ir normāli, tā, manuprāt, ir nolaidība no tiem, kas šo vidi veido.

Varētu teikt, ka 21. gadsimtā neaptverams ārprāts, jo Latvija seko daudzām valstīm, kur samazinās vidējais mūža ilgums. Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums arī līdz šim jau bija viens no zemākajiem Eiropā, un tagad, pēc neseno gadu notikumiem, tas samazinājies vēl par pāris gadiem. Tas apliecina sarežģītu, lai neteiktu – traģisku, situāciju veselības un sociālajā aprūpē Latvijā.

Kopienas, kas nepakļaujas tendencēm: Zilās zonas, amiši un Hunza.

Pretēji šai vispārējai tendencei ir kopienas, kas ir pazīstamas ar savu izcilo ilgmūžību un veselīgu mūža ilgumu. Šīm grupām ir tendence ievērot dzīvesveidu un ieradumus, kas būtiski atšķiras no mūsdienu pilsētas dzīvesveida. Zilo zonu, amišu kopienu un Hunzas ielejas iedzīvotāji ir pazīstami ar ilgu un veselīgu mūžu. Lūk, ar ko šīs kopienas ir unikālas:

  • Zilās zonas: Šajos reģionos ir liels simtgadnieku skaits, kuri dzīvo ilgāk un veselīgāk. Zilās zonas raksturo īpašas iezīmes, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes, spēcīgi sociālie kontakti, augu izcelsmes uzturs, kā arī uzmanība ģimenei un kopienai. Šajos reģionos paredzamais dzīves ilgums ir augstāks par vidējo, un daudzi cilvēki dzīvo līdz 90 un 100 gadiem (Hjūstonas metodistu vadītā medicīna).
  • Amišu kopienas: Tradicionālā dzīvesveida dēļ amiši mēdz dzīvot ilgāk. Viņiem ir zemāks hronisku slimību un aptaukošanās līmenis, jo viņi strādā fiziski aktīvu darbu un ierobežoti izmanto modernās tehnoloģijas. Amišu uzturs parasti ir veselīgāks, jo galvenā uzmanība tiek pievērsta pilnvērtīgai pārtikai, un viņi uztur stipras ģimenes un kopienas saites (The Healthy).
  • Hunzas iedzīvotāji: Hunzas ielejā, kas atrodas Pakistānas ziemeļos, cilvēki ir slaveni ar ārkārtīgu ilgmūžību – tiek apgalvots, ka cilvēki nodzīvojuši līdz pat 145 gadiem. Hunzas iedzīvotāji ir pazīstami ar savu augu izcelsmes uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem, kā arī ar augstu fizisko aktivitāšu līmeni un cieši saistītām kopienām.

Šo kopienu ilgmūžība un veselība ir saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp uzturu, fiziskajām aktivitātēm, sociālajiem kontaktiem un stresa pārvaldību. Lai gan liela nozīme ir ģenētiskajiem faktoriem, dzīvesveids un vides faktori ir nozīmīgs garāka un veselīgāka mūža faktors.

  1. Pārvietojieties dabiski: Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm ikdienā, piemēram, dārzkopība, pastaigas vai fizisks darbs. Zilo zonu iedzīvotāji necentrējas uz intensīviem treniņiem, bet gan uz regulārām, dabiskām kustībām.
  2. Mērķis: Ir skaidra mērķa izjūta vai iemesls, kāpēc no rīta pamosties. Tas var pagarināt dzīves ilgumu līdz pat septiņiem gadiem.
  3. Pārslēgšanās uz mazāku slodzi: Samaziniet stresu, ieviešot rutīnas, kas palīdz atbrīvoties no stresa, piemēram, lūgšanas, snaudas vai laimīgās stundas.
  4. 80 % noteikums: Hara hachi bu” (Okinavas princips) paredz ēst līdz 80 % sāta, izvairīties no pārēšanās un uzturēt veselīgu svaru.
  5. Augu īpatsvars uzturā: Zilo zonu iedzīvotāji uzturā galvenokārt izmanto augu izcelsmes produktus – pupiņas, augļus un dārzeņus, bet gaļu – kā piedevu.
  6. Vīns: Lielākā daļa Zilo zonu iedzīvotāju mēreni lieto alkoholu, galvenokārt vīnu, kas var veicināt ilgmūžību, ja tiek lietots atbildīgi.
  7. Piederība: Piederība kādai ticības kopienai un regulāra dievkalpojumu apmeklēšana ir izplatīta Zilajās zonās un ir saistīta ar ilgāku mūža ilgumu.
  8. Tuvie cilvēki pirmajā vietā: Prioritāte ir ģimene un tuvas attiecības. Tas nozīmē, ka novecojoši vecāki ir tuvi, dzīves partneris ir uzticīgs un ieguldījums bērnu labklājībā.
  9. Pareizā cilts un vide: Ieskaujiet sevi atbalstošā sociālajā tīklā, veicinot stipras sociālās saites un sekmējot veselīgu uzvedību.

Dzīvesveida slimības: Tehnoloģiskais paradokss?

Neraugoties uz tehnoloģiju un zinātnes sasniegumiem, dzīvesveida slimības joprojām rada ievērojamas problēmas. Tādas slimības kā diabēts, aptaukošanās, sirds slimības un daži vēža veidi bieži vien ir saistītas ar mūsdienu dzīvesveida faktoriem, piemēram, nepareizu uzturu, nepietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu un hronisku stresu. Šis paradokss, kad mums ir vairāk zināšanu un tehnoloģiju, bet arī vairāk veselības problēmu, rada svarīgus jautājumus. Man šis vairāk sāk likties kā nolaidība un apzināta rīcība no mūsu pašu veidotās vides, kurā mēs dzīvojam.

  • Kāpēc pieaug dzīvesveida slimību skaits? Mūsdienu dzīve veicina mazkustīgu dzīvesveidu, diētas ar augstu kaloriju daudzumu un stresu. Mūsu atkarība no tehnoloģijām var samazināt fizisko aktivitāti, savukārt pārstrādāta pārtika veicina nepareizu uzturu. Sociālās kohēzijas trūkums pilsētvidē var arī ietekmēt mentālās veselības problēmas, vēl vairāk veicinot vispārēju veselīga mūža ilguma samazināšanos. Ir ļoti skaidrs mūsdienās, kas ietekmē šos aspektus, bet kāpēc mēs to nerisinām?
  • Vai mēs varam to labot? Lai gan tehnoloģijas ir ievērojami pavirzījušās uz priekšu slimību ārstēšanā, tās bieži vien risina simptomus, nevis novērš pamatcēloņus. Lai patiesi pagarinātu veselīgu mūža ilgumu, var būt nepieciešama dzīvesveida un sabiedrības normu maiņa. Tas varētu ietvert fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu un sabiedrībā balstītu dzīvesveidu kā prioritāti. Tās ir normas, kas šobrīd būtu jāpārskata būtiski, bet atkal, tas nenotiek?

Galu galā jautājums paliek atklāts: vai mēs patiešām dzīvojam ilgāk, vai tikai ilgāk mirstam? Atbilde ir atkarīga no mūsu skatpunkta un no tā, kā mēs izvēlamies risināt mūsdienu dzīves izaicinājumus. Zilo zonu, amišu kopienu un hunzas iedzīvotāju piemēri sniedz vērtīgu ieskatu par to, kas nepieciešams, lai dzīvotu ilgi un veselīgi. Ja arī Tu vēlies aprunāties par šīm tēmām, ieskatīties dziļāk savos paradumos, tad sazinies ar mani un ieplānot pirmo iepazīšanās sazvanu.

Māris Žunda

Par mani

Viss sākās tolaik, kad viss bija slikti, vai arī tad, kad es pamanīju, ka var taču labāk! Es strādāju IT jomā un toreiz viss šķita lieliski teorētiski, bet ne praktiski. Šobrīd fokuss ir būtiski caur "sevi un es" līmeni. Es esmu strādājis daudzos lieliskos Latvijas uzņēmumos, starp lieliskiem kolēģiem, tomēr biju saskāries ar fizikālās un emocionālās inteliģences trūkumu sevī. Pietrūka enerģijas un dzīvesprieka. Pagrieziena punkts bija Vima Hofa metodes apgūšana, mācības par kouču, pirtnieku, daudzas uztura grāmatas, raksti un online apmācības, kas šobrīd jau ir rezultējušās daudzās citās jomās un virzienos, kas saistīti ar manu un citu cilvēku dzīvesstāstiem. Daudz kas ir mainījies līdz nepazīšanai un šobrīd seko daudzu aizraujošu notikumu virkne, kuros arī Tu vari piedalīties!

You might also like

{"email":"Email address invalid","url":"Website address invalid","required":"Required field missing"}

Piesakies bezmaksas sarunai ar mani

>